Pākšaugi satur visvairāk olbaltumvielu no visiem uzturā lietojamiem augiem. Tie ļauj organismam papildināt dzelzs, magnija, kālija, fosfora, B un PP grupas vitamīnu krājumus. Pākšaugu iekļaušana uzturā ļauj pazemināt holesterīna un cukura līmeni asinīs, paaugstina hemoglobīna līmeni, veicina nervu sistēmas nostiprināšanos.

Fitoestrogēni, kas atrodas pākšaugos, samazina Alcheimera slimības, osteoporozes, plikpaurības iespējamību. Tā kā pākšaugi satur ievērojamu šķiedrvielu daudzumu, gremošanas process ir diezgan ilgs, iespējams meteorisms. Tiem piemīt viegls caureju veicinošs un urīndzenošs efekts. Augstā purīna savienojumu satura dēļ tos neiesaka lietot locītavu slimību gadījumā.

Sēnes ir bagātas ar olbaltumvielām, B2, B5, PP vitamīniem, kāliju, kobaltu. Sēņu iekļaušana uzturā stiprina nervu un sirds-asinsvadu sistēmas, veicina matu un nagu nostiprināšanos.

Sēņu īpatnība ir hitīna klātbūtne to sastāvā. Šis polisaharīds, kas pēc uzbūves ir tuvs celulozei, ilgi uzsūcas organismā un kavē citas barības uzsūkšanos. Bieža sēņu lietošana palielina gastrīta, pankreatīta un citu kuņģa-zarnu trakta slimību risku.

Putras ir visveselīgākās brokastis gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tās var izmantot kā piedevu vai kā patstāvīgu ēdienu. Augsts olbaltumvielu un salikto ogļhidrātu saturs nodrošina nepieciešamo enerģijas rezervi, kā arī dažādu grupu vitamīnus un minerālvielas.

Jebkuras putras iekļaušana uzturā pozitīvi ietekmē gremošanas sistēmas darbību, veicina imunitātes paaugstināšanos, vielmaiņas uzlabošanos un samazina holesterīna līmeni.

Putraimi ir olbaltumvielu, šķiedrvielu avots, satur B, E, PP grupas vitamīnus. Tie ļauj organismam iegūt nepieciešamo minerālvielu daudzumu: dzelzi, fosforu, magniju, kāliju. Visveselīgākie ir graudi, kuru apstrāde bijusi minimāla.

Fitosterīni, kas atrodas dažādos putraimos, veicina holesterīna izvadīšanu no organisma, samazina insulta, aterosklerozes, infarkta iespējamību, paaugstina imunitāti. Regulāra putraimu lietošana uzlabo gremošanu, attīra kuņģa‑zarnu traktu no toksīniem un sārņiem, pozitīvi ietekmē sirds‑asinsvadu un nervu sistēmas darbību.

Augu eļļas satur fitosterīnus, nepiesātinātās taukskābes Omega‑3, 6, 9, lecitīnu. Tās ļauj organismam iegūt nepieciešamo E vitamīna daudzumu, kam piemīt antioksidanta īpašības.

Neapstrādātu augu eļļu iekļaušana uzturā ļauj samazināt holesterīna līmeni, kas pozitīvi ietekmē sirds‑asinsvadu sistēmas darbību. Šī produkta lietošana samazina aknu slimību, audzēju veidošanās iespējamību, palielina smadzeņu aktivitāti. Visveselīgākās ir valriekstu, ķimeņu, kā arī ķirbju un linsēklu eļļas.

Piens ir bagāts ar A, D, B2, B12, PP vitamīniem, noderīgām minerālvielām (kalcijs, selēns, fosfors, cinks), satur organismam nepieciešamās aminoskābes. Olbaltumviela viegli uzsūcas, tādēļ piens obligāti jāiekļauj bērnu uzturā.

Ja organisms labi uzsūc laktozi, piens veicina asinsspiediena pazemināšanos. Piena produktu iekļaušana uzturā normalizē vielmaiņu, uzlabo imūnās un nervu sistēmas darbību. Laktozes nepanesības gadījumā pilnpienu jāaizstāj ar rūgušpiena produktiem. Rūgušpiena produktos esošie mikroorganismi un sēnītes uzlabo gremošanu un zarnu mikrofloru.

Milti ir viens no izplatītākajiem produktiem pasaulē. Tie veido maizes, konditorejas izstrādājumu pamatu, ietilpst milzīgā daudzuma ēdienu receptēs. Miltus ražo no graudaugiem, kā arī linu vai amaranta sēklām, tādēļ tie ir organismam olbaltumvielu un ogļhidrātu, B1, B2, B6, PP vitamīnu, kā arī vairāku derīgu minerālvielu (kālijs, magnijs, fosfors, kalcijs) avots.

Visizplatītākie ir kviešu milti, ko izmanto maizes cepšanai. Jo zemāka šķira, jo tie cilvēkam derīgāki. Pārmērīga augstākās šķiras miltu konditorejas izstrādājumu lietošana var izraisīt aptaukošanos.

Nepārstrādāta dabīgā gaļa satur dzīvnieku olbaltumvielas (ietverot aminoskābju kopumu), B grupas vitamīnus, nepieciešamās minerālvielas (dzelzi, fosforu, kāliju, magniju, cinku). Zema tauku satura gaļa veicina imunitātes paaugstināšanos, normālu hemoglobīna līmeni, regulē nervu sistēmas un smadzeņu darbību, palīdz muskuļu un kaulaudu augšanā.

Gaļas produkti, kas satur lielu daudzumu tauku un citas piedevas (konservantus, garšas pastiprinātājus), praktiski nav derīgu īpašību. Tomēr no tiem organisms var iegūt pietiekami daudz olbaltumvielu.

Plaša kategorija, kas ietver pilnīgi atšķirīgus produktus. Galvenais uzdevums — papildināt šķidruma rezerves un remdēt slāpes, lai gan dažiem ir cits nolūks.

Dzērieni, kas pagatavoti, izmantojot augļus, ogas, citus augus (morss, kvass utt.), sniedz labumu, jo ir dažādu grupu vitamīnu, organisko skābju, minerālvielu avots. Alkoholiskie, enerģijas un saldie gāzētie dzērieni, tos pastāvīgi lietojot, var atstāt negatīvu ietekmi. Alkohols izraisa aknu slimības, samazina prāta spējas, rada traucējumus sirds un asinsvadu sistēmā.

Dārzeņi ļauj iegūt B, C, E, K, P, PP grupas vitamīnus, minerālvielas (kālijs, fosfors, varš, magnijs), beta-karotīnu. Dārzeņu pievienošana uzturam uzlabo sirds un asinsvadu sistēmas darbību, paaugstina asinsvadu tonusu, dārzeņu diēta veicina svara samazināšanos.

Vairumā dārzeņu esošie glikozinolāti un hlorofils palīdz imūnsistēmai cīnīties pret vīrusiem un baktērijām, samazina onkoloģisko slimību iespējamību. Dārzeņu uztura šķiedrvielu struktūra stimulē kuņģa-zarnu trakta motorisko funkciju, normalizē zarnu mikrofloru, palīdz atbrīvoties no aizcietējumiem un attīra organismu no toksīniem un sārņiem.

Rieksti ļauj noorganizēt ātru un veselīgu našķi dienas laikā. Cilvēks no tiem var iegūt omega-3 polinepiesātinātās skābes un alfa-linolēnskābi, E vitamīnu, selēnu, magniju, cinku, aminoskābes.

Riekstu iekļaušana uzturā ļauj tikt galā ar smadzeņu aktivitātes samazināšanos vecāka gadagājuma cilvēkiem, kavē aterosklerozes attīstību, paaugstina vīriešu potenci, normalizē emocionālo stāvokli. Tos iesaka bezmiega, spēku izsīkuma, depresīva stāvokļa gadījumā. Augstais kaloriju saturs (550–650 kcal/100 g) un lielais tauku daudzums var izraisīt ķermeņa masas pieaugumu un gremošanas traucējumus, tāpēc dienā nevajadzētu apēst vairāk par 30 gramus riekstu.

Tiek izmantotas, lai piešķirtu garšu un aromātu dažādiem ēdieniem. Katrai garšvielu sugai piemīt īpašas īpašības. Aromātiskajām zālēm ir imūnmodulējoša iedarbība, tās palīdz cīnīties ar iekaisumiem. Asās un pikantās garšvielas, kas satur dabiskās antibiotikas alicīnu un kapsaicīnu, palīdz cīņā pret vīrusiem un baktērijām.

Spices palielina kuņģa sulas izdalīšanos, uzlabo zarnu peristaltiku, nervu un sirds un asinsvadu sistēmas darbību. Pārāk liels garšvielu un spiķu daudzums ne tikai negatīvi ietekmē ēdiena garšu, bet arī var radīt negatīvas sekas veselībai.

Biškopības produkti ir pilna vitamīnu, minerālvielu un aminoskābju avots. Glikoze paplašina un nostiprina asinsvadus, novērš holesterīna plāksnīšu veidošanos, nomierinoši iedarbojas uz nervu sistēmu.

Medus un citu biškopības produktu lietošana nedrīkst pārsniegt 100 gramus dienā. Pretējā gadījumā tas izraisa asinsvadu sieniņu elastības samazināšanos, ķermeņa masas pieaugumu, aptaukošanos.

Zivis satur pietiekamu daudzumu olbaltumvielu, vitamīnu (A, E, D, PP, B12), minerālvielu (fosfors, varš, kālijs, magnijs). Dažas zivju sugas (lašveidīgie, sardīnes, tuncis) satur Omega-3 taukskābes. Jūras zivis ir joda avots, kas pozitīvi ietekmē hormonālās sistēmas darbību. Selēns un cinks, ko iegūst no jūras veltēm, ir nepieciešami elementi vīriešu veselībai.

Regulāra zivju un jūras velšu iekļaušana uzturā pozitīvi iedarbojas uz smadzeņu un nervu sistēmas darbību, samazina infarkta un insulta iespējamību.

Sēklas satur ievērojamu daudzumu olbaltumvielu, šķiedrvielu, A, B, E, D grupu vitamīnu, kā arī nepieciešamās minerālvielas (fosfors, varš, cinks, selēns u.c.)

Ja sēklas pastāvīgi lieto uzturā, tas veicinās imunitātes stiprināšanu, vielmaiņas uzlabošanos, visu orgānu un organisma sistēmu stabilu darbību. Sēklās esošais lecitīns un fitosterīni pazemina holesterīna līmeni un palīdz cīnīties pret aterosklerozi. Vislielāko labumu sniedz sēklas jēlā veidā vai ar minimālu apstrādi.

Tie ir kalorijām bagāti produkti, kas satur lielu daudzumu ogļhidrātu. Šokolādes konfektes, cepumi, piparkūkas palīdz ātri remdēt izsalkumu un uzlabo garastāvokli.

Visveselīgākie ir rūgtā šokolāde, zefīrs, halva. Pārmērīgs cukura saturs, kā arī krāsvielu, garšas pastiprinātāju, aromatizētāju lietošana negatīvi ietekmē organismu un ir īpaši kaitīga bērniem. Saldumu pārpalikums uzturā var izraisīt diabētu, aptaukošanos, kā arī kuņģa-zarnu trakta un sirds un asinsvadu sistēmas slimības.

Sulas, kas pagatavotas no dabīgiem dārzeņiem un augļiem, kalpo kā organisko skābju, antioksidantu un minerālvielu avots. To pastāvīga lietošana uzlabo vielmaiņu, veicina attīrīšanos no toksīniem un sārņiem, normalizē holesterīna līmeni asinīs.

Svaigi spiestu sulu un sulu lietošana nav pieļaujama dažu slimību gadījumā. Sulu pārpalikums uzturā var negatīvi ietekmēt kuņģa-zarnu trakta un aknu darbību.

Žāvēti augļi kalpo kā organisko skābju, E, K, PP vitamīnu, kalcija un magnija avots. Pateicoties to klātbūtnei uzturā, samazinās trombu veidošanās risks, normalizējas sirds un asinsvadu sistēmas, kuņģa-zarnu trakta un nieru darbība, no organisma tiek izvadīts kaitīgais holesterīns. Žāvēti augļi veicina ātrāku atveseļošanos saaukstēšanās gadījumā un paaugstina darbaspējas.

Paaugstināta kaloritāte un ievērojams cukuru saturs prasa mērenu lietošanu diabēta un aptaukošanās gadījumos.

Lielākajai daļai augu piemīt derīgas īpašības cilvēkam. Tie ir vitamīnu, minerālvielu un organisko skābju avots. Katram garšaugam ir savs derīgo īpašību kopums. Vieni stiprina asinsvadu sieniņas, citi palīdz paaugstināt imunitāti un normalizēt vielmaiņu.

Izvēloties garšaugus, jāievēro piesardzība, īpaši slimības laikā. Stingri jāievēro visas ārsta prasības un nedrīkst nodarboties ar pašārstēšanos.

Augļi ir viens no galvenajiem vitamīnu, organisko skābju, pektīna un šķiedrvielu avotiem. To sastāvā esošie fermenti palīdz paātrināt vielmaiņu.

Augļu iekļaušana ikdienas uzturā pozitīvi ietekmē veselību, emocionālo stāvokli, palīdz saglabāt jaunību un skaistumu. Tā kā augļos ir daudz cukuru, to pārmērīga lietošana ir aizliegta cukura diabēta un aptaukošanās gadījumos.

Tēja cilvēcei ir pazīstama jau vairāk nekā 3000 gadu. Tiek uzskatīts, ka tās lietošana sniedz mundrumu, skaistumu un ilgu mūžu, pasargā no slimībām. Augstas kvalitātes tējas lapa, kas pareizi uzlēta, stimulē smadzeņu darbību, uzlabo vielmaiņu, stiprina imunitāti, novērš nierakmeņu veidošanos un holesterīna plāksnīšu rašanos.

Tējas lapās esošajiem polifenoliem piemīt pretvēža, antioksidatīvas un antibakteriālas īpašības. Tēja ir bagāta ar vitamīniem un minerālsāļiem. Jāatzīmē, ka noderīga ir tikai svaigi vārīta tēja. Ķīnā ir teiciens, ka vakardienas tēja ir kā čūskas inde.

Ogas ir vitamīnu, organisko skābju un antocianīnu – īpašu vielu ar spēcīgām antioksidanta īpašībām – avots. Iekļaujot ogas savā uzturā, jūs varat palēnināt organisma novecošanos, normalizēt gremošanu un vielmaiņu, uzlabot asinsrites sistēmas darbu. Ogas jau izsenis izmantotas tautas medicīnā pret dažādām slimībām, kā arī profilaksei.

Vienkāršie cukuri, kas atrodas ogās, rada risku cukura diabēta gadījumā un var izraisīt svara pieaugumu.

Olas ļauj iegūt ievērojamu daudzumu olbaltumvielu, Omega-3 taukskābju, B, D, E grupas vitamīnu. Holīns, kas atrodams šajā produktā, ir nepieciešams bērniem smadzeņu attīstībai, bet vecāka gadagājuma cilvēkiem – smadzeņu darbības uzturēšanai vajadzīgajā līmenī. Dzeltenumā esošais lecitīns stabilizē holesterīna līmeni asinīs, uzlabo aknu darbību. Olu iekļaušana uzturā samazina insulta un infarkta iespējamību, kā arī Alcheimera slimības attīstību.

Neapstrādātu olu lietošana nav vēlama, jo pastāv risks inficēties ar salmonelozi. Pie liekā svara diēta izslēdz olu dzeltenumu lietošanu.

Kategorijā «Dažādi» iekļautas publikācijas, kas neietilpst nevienā no iepriekšējām kategorijām. Šeit jūs atradīsiet un uzzināsiet par tādu produktu ieguvumiem kā marinēts ingvers, kartupeļu ciete, ātri pagatavojamās nūdeles u.tml.